CoCo iepazīstina ar sākotnējiem konstatējumiem par lauksaimniecības dzīvnieku neaizsargātību pret lielajiem plēsējiem EAAP 76. gadskārtējā sanāksmē

Par Aragonas Lauksaimniecības pārtikas pētniecības un tehnoloģiju centrs (CITA), CoCo partneris, iepazīstināja ar Spānijas CoCo lopkopju aptaujas sākotnējiem konstatējumiem Eiropas Dzīvnieku zinātnes federācijas (EAAP) 76. gadskārtējā sanāksme. Ikgadējā sanāksmē Tiroles galvaspilsētā pulcējās vairāk nekā 1400 starptautisku ekspertu, lai apspriestu lopkopības nākotni Eiropā.

Lai gūtu labāku izpratni par saikni starp lopkopības praksi un mijiedarbību ar savvaļas dzīvniekiem, CoCo projektā tiek veikts visaptverošs apsekojums 12 Eiropas valstīs. Šīs aptaujas mērķis ir sasniegt 1000 lopkopjus, koncentrējoties uz vienu līdz trim gadījumu izpētes reģioniem katrā valstī.

EAAP ikgadējā sanāksmē CoCo projekta Spānijā koordinators Daniel Martín Collado iepazīstināja ar sākotnējiem rezultātiem, kas iegūti 89 aptaujās, kurās piedalījās Spānijas lopkopji no Gredos, El Espinar, Sierra de Guadarrama ziemeļu nogāzes un Picos de Europa.

Lauksaimniecības dzīvnieku sistēmu maiņa

Provizoriskie rezultāti atklāja, ka arvien vairāk lopkopju virzās uz intensīvākām lopkopības sistēmām. Šīs pārmaiņas veicina tirgus spiediens, pieprasījums pēc labākas dzīves kvalitātes un problēmas, kas saistītas ar darbu attālos apgabalos, kuros ir sarežģīti agroekoloģiskie apstākļi un ierobežots politiskais atbalsts.

Spānijas ekstensīvās lopkopības sistēmas ir īpaši neaizsargātas, jo tās jau daudzus gadu desmitus ir attīstījušās, jo tajās nav lielo plēsēju. Laupītāju atgriešanās rada papildu spiedienu uz šīm sistēmām un prasa būtiskus lauku saimniecību pārvaldības pielāgojumus. Lai gan šīs izmaiņas ir iespējamas un efektīvas, tās arī palielina lopkopju darba slodzi, ko daudzi nevēlas vai nespēj pieņemt.

Ceļā uz kopīgiem risinājumiem: Pastorālistu klausīšanās

Spānijas sākotnējie konstatējumi liecina, ka konflikts starp lopkopību un savvaļas dzīvniekiem ir ne tikai ekoloģisks un ekonomisks, bet arī dziļi sociāls un politisks jautājums. Tas atspoguļo plašākas debates par to, kā pārvaldīt mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanu, un dažādām interešu grupām bieži vien ir pretēji viedokļi. Pētījumā tika konstatēts, ka līdzāspastāvēšanas stratēģijas un tas, cik labi tās tiek pieņemtas un darbojas, dažādos reģionos atšķiras. Tas liecina, ka ir vajadzīgas vietēji pielāgotas pārvaldības pieejas, kurās galvenā loma ir lopkopjiem.

Raugoties nākotnē, ekstensīvās lopkopības nākotnei būs vajadzīga kopīga telpa ar lielajiem plēsējiem. Sociālās un politiskās spriedzes novēršana būs tikpat svarīga kā tehniskie un ekonomiskie risinājumi. Lai būtu iespējama līdzāspastāvēšana, agrovides politikā ir jāatzīst un jāatalgo ekstensīvās lopkopības nodrošinātie sabiedriskie labumi. Tas nozīmē arī atzīt ekstensīvās lopkopības svarīgo lomu lielo plēsēju saglabāšanā.